Termiskā kolba-pazīstama arī kā vakuuma kolba vai termoss-ir mājsaimniecības priekšmets, kas izstrādāts no vakuuma dubultsienu stikla trauka (Djūāra kolba), ko 1892. gadā izgudroja britu fiziķis sers Džeimss Devars. Siltumizolācijas trauku jēdziens parādījās jau agri Ķīnā; Ziemeļu Song dinastijas beigās līdzīgas ierīces, kas pazīstamas kā "siltā ūdens katli" (*nuanshuifu*), jau tika izmantotas. 1903. gadā vācietis Reinholds Burgers uzlaboja Dīvaras kolbu un ieguva patentu; pēc tam viņš 1904. gadā nodibināja uzņēmumu Thermos, lai ražotu un pārdotu šo produktu.
Ķīnas termokolbu ražošanas rūpniecība aizsākās Šanhajā 20. gadsimta 20. gados; pirmā vietējā tirgū ražotā kolba tika izgatavota 1925. gadā, un pasaulē pirmā termokolba ar 5- mārciņām tika izgudrota 1934. gadā. Tās kodolu veido vakuuma stikla čaula (bieži vien sudraba- vai ar alumīnija pārklājumu) un gumijas blīvēm, lai samazinātu siltuma zudumus. Ārējie apvalki ir izgatavoti no tādiem materiāliem kā nerūsējošais tērauds vai plastmasa, un termisko efektivitāti uzlabo sašaurināts pudeles kakls; parasti šīs kolbas var uzturēt karstu ūdeni 60 grādu temperatūrā vai aukstos dzērienus 4 grādu temperatūrā apmēram 12 stundas.
