Termins “krūze” ir atvasināts no angļu valodas vārda, kas apzīmē lielu{0}}tasi ar rokturi; tas ir importēts jēdziens, kas kļuvis par ierastu sadzīves priekšmetu. Krūzēm parasti ir standarta cilindrisks vai gandrīz -cilindrisks korpuss ar rokturi vienā pusē, un tās parasti izmanto karstiem dzērieniem, piemēram, pienam, kafijai un tējai. Parastie materiāli ir porcelāns, glazēta keramika, stikls, nerūsējošais tērauds un plastmasa. Neliels skaits krūzes ir izgatavotas no dabīgā akmens, lai gan tās mēdz būt dārgākas.
Ir dažādas teorijas par krūzes izcelsmi. Viens liecina, ka cilindriski trauki-daži izgatavoti no māla un bez rokturiem-tiek izmantoti rituālos gan Ķīnā, gan Japānā jau neolīta laikmetā. Cita teorija apgalvo, ka pirmā īstā krūze parādījās Konstantinopolē ap 1475. gadu. Līdz 16. gadsimtam Ziemeļeiropā cilvēki izmantoja šos vienus{6}}rokturus ūdens turēšanai. Pateicoties vienkāršajam dizainam, stabilitātei un izturībai, tie galu galā kļuva populāri karsto dzērienu, piemēram, piena, kafijas un tējas, patēriņam. 18. gadsimtā, paplašinoties tirdzniecībai starp Ķīnu un Eiropu, eiropieši ražošanai Jingdeženē atveda lielas, ar rokturiem apstrādātas krūzes, un krūze pakāpeniski ieguva popularitāti Ķīnā. Līdz 19. gadsimta vidum-līdz-beigām krūze no Rietumiem tika ieviesta ķīniešu ikdienas dzīvē.
